Komunikācija – reklāma, komerciāli paziņojumi, jebkura parādīšanās sabiedriskajā telpā – jāveido atbilstoši likumiem.
Latvijā vairākas iestādes uzrauga un periodiski publicē vadlīnijas par likumu prasībām attiecībā uz reklāmu. Tomēr vēl aizvien sastopamas situācijas, kad uzraugošās iestādes soda par nepareizu komunikāciju. Šādas situācijas ne tikai bojā uzņēmuma sodāmības vēsturi valsts arhīvos, bet arī var pabojāt reputāciju sabiedrības acīs.
Kā no tā izvairīties? Ko darīt, lai pasargātu sevi no iespējamā soda?
Pirmais ieteikums: zināt galvenās vadlīnijas (tad var arī nezināt visus likumus no galvas).
Otrais ieteikums: šaubu gadījumā pakonsultēties ar kādu zinošu speciālistu (PTAC, jurists, uzticams reklāmists, utt.), vai šaubīgās sastāvdaļas izņemt.
2021.gads reklāmas nozarē zīmīgs ar to, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirmo reizi piemēroja reālus naudas sodus fiziskām personām “influenceriem” un līdzīga informācija turpināja izskanēt 2022. un 2023. gada laikā. Līdz šim sodu saņēmēji pamatā bija tikai juridiskas personas, bet šeit ziņu virsrakstos figurēja latviešu Instagram iedvesmotāju vārdi kā Adriāna Miglāne un Katrīna Sauliete, Vineta Meduņecka.
PTAC noteiktos sodus influenceri ne tikai apstrīdēja plašsaziņas līdzekļos, bet arī teicās esam apstrīdējuši tiesā.
Jānorāda, ka influenceru argumenti plašsaziņas līdzekļos atzīstami vairāk par emocionālu bēdu izpausmi, nekā par juridiski vērtīgu sūdzības pamatojumu. Par juridisku argumentu nevar uzskatīt “produktu un pakalpojumu reklāmu radīto ieņēmumu relatīvi zemo apjomu, kas nenodrošina ar iztiku”.
Šajā ierakstā mērķis nav analizēt konkrēto gadījumu sīkāk, bet ilustratīvi pamatot, kāpēc ir svarīgi zināt to, ko esam norādījuši pirmajā ieteikumā. Pasaules vēsture pazīst dempinga gadījumus. Kad uzņēmumi par samazinātu cenu pārdod savas preces. Nolūkā iegūt tirgus daļu, izspiežot konkurentus. Šajā piemērā dempingojošais uzņēmums arī var negūt pietiekamus ienākumus, lai nosegtu preču ražošanas izdevumus. Tam nav izšķirošas nozīmes, lai konkrētās darbības nekvalificētu kā saimniecisku darbību (vai influenceru gadījumā – reklāmu).
Konkrētajā gadījumā influenceri sevi nostāda dubultneizdevīgā situācijā – tiek demonstrēta ne tikai likumu nezināšana, bet arī neprasme paņemt atbilstošu samaksu par savu pakalpojumu.
Likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Par konkrētiem likumiem, kurus zināt – citreiz. Lai saņemtu ARKA palīdzību reklāmas satura izveidē, kā arī lai nodrošinātu tās likumību, sazinies ar mums.
PTAC lēmumi influenceru lietās:
Leave a Reply