Kā noturēt uzmanību: trīs strādājošas tehnikas

Lasītāja uzmanības noturēšana – ja apgūsi šo iemaņu, tā būs liela uzvara. Un to var apgūt. Neatkarīgi no tava pašreizējā rakstniecības līmeņa ikvienam noder sistemātiskas vadlīnijas, sekmējot talanta pilnīgu atplaukšanu. Sekojošajās rindās trīs knifi ar piemēriem.

#1 Nesteigšanās

Mūsdienu steidzīgajā pasaulē liksies kā sveša tematika, bet lasītāja uzmanību saglabāsi ar nesteigšanos. Prasme nesteigties ir spēcīga rakstnieka iezīme. Tas nozīmē prasmi notikumus izklāstīt pakāpeniski, atstājot stāstā vietu intrigai. Ar šādu pieeju visas kārtis nebūs atklātas vienā mirklī, un vēlme uzzināt tālākos notikumus lasītājam kalpos kā stimuls neaizvērt grāmatu. To skaidro psiholoģija – cilvēkiem mūždien paticis prognozēt un ielūkoties nākotnē. Tā kā neatklāj galaiznākumu priekšlaikus.

Viena konkrēta tehnika, caur kuru vari īstenot nesteigšanos gaumīgā manierē: atklāj stāstā faktu, pirms to uzzina pats aprakstītais varonis. Šoreiz pieņemsim, ka stāstā figurē tēls – latīņamerikānis Rikijs. Te būs piemērs ar fragmentu no stāsta: 

Rikijs savā Puertoriko dzīvoklī jau berzēja rokas, kā okeāna otrā pusē Ziemeļeiropas tirgos pašražotās šampanieša pudeles – tas nozīmēja milzu peļņu. Vien parakstot līgumu ar Latvijas partneriem, Rikijs vēl neapzinājās, ka Eiropas Ekonomikas zonā produktus ar viņa dzēriena sastāvošajām ķimikālijām nemaz nevar tirgot… Attiecīgi – pēc tam būs juridiskās nepatikšanas.

Ja stāsta varonis nezina, ka ir liegums tirgot šampanieti, bet lasītājs to zina, tas veido turpmākās rindas par aizraujošām.

#2 Jēgpilna rakstīšana

Attīstot iepriekš minēto domu dziļāk, spēcīgs rakstnieks būs tik pacietīgs, lai nerakstītu tikai numura atsišanas nolūkos. Tas nozīmē: izsakies un raksti ar jēgu. Reizēm var rasties vēlme pielietot skanīgas frāzes, salīdzinājumus vai analoģijas, bet, izvērtējot objektīvi, tām vienkārši nav pielietojuma konkrētajā stāsta vietā.

Piemērs: reiz rakstot vienu grāmatu, man radās vēlme pielīdzināt basketbola spēli diskotēkai, jo abās divās ir redzamas cilvēku kustības zāles ietvaros un abās divās lielāko piekrišanu gūst veiklākie. Tomēr, ja šo salīdzinājumu ievietotu sākotnēji iecerētajā vietā, secināju, ka teksts kļūtu pārsātināts, un novirzītu lasītāju no galvenās domas. Tādēļ šo, manuprāt, precīzo basketbola pielīdzināšanu diskotēkai pataupīju citai vietai. Tātad – pacietīgi sagaidi vietu, kur integrēt savu kolosālo frāzi, nevis raksti tikai, lai izklausītos kā spics rakstnieks. Ja veidosi apjomīgu stāstu, teiksim, 200+ lapaspušu grāmatas izskatā, augsta varbūtība, ka vēlāk tekstā sagaidīsi iespēju dabīgā ceļā pielietot savu stilīgo frāzi.

Jēgpilnā rakstīšanā ir vēl kāds būtisks moments. Ja gribi panākumus, saprotami izklāsti galveno vēstījumu, kuru iecerēji aizvadīt līdz lasītājam. Lai to paveiktu, nepieciešams draudzēties ar domu mest nost lieko. Gluži tāpat kā ikdienas darbu organizēšanā, māksla ir sadalīt prioritātes pēc svarīguma pakāpes. Citējot atzīto latviešu runas pedagoģi Antoniju Apeli, galvenais ir “nesvarīgāko daļu pakārtot svarīgākajai”. Ar tādu pieeju būs vieglāk nodzēst liekos tēmu zarus, vārdus, salīdzinājumus u.tml. Ieteikums: nosaki to, ko gribi, lai lasītājs atceras. Tad tekstu būvē ap prioritārajām tēmām.

Bonuspunktu jēgpilnā rakstīšanā iegūsi, ja izvairīsies no vienveidības, tāpēc izsakies gan vienkārši, gan dažādi. Lai saglabātu vienkāršību, izslēdz vēlmi lielīties ar terminiem. Lai ievērotu dažādību, attīsti spēju piemeklēt trāpīgus sinonīmus.

#3 Stāsta iedzīvināšana

Tagad, kad sabiedēju ar to, cik svarīgi ir rakstīt ar jēgu, vai paliek vieta atslābumam un nesvarīgam tekstam? Patiesību sakot, arī nesvarīgo vajag! Ar to domāju dažādas dekoratīvās detaļas. Ļoti iespējams, tās nebūs izšķirošas galvenā ziņojuma nodošanā, bet tajā pašā laikā būs, jo caur detaļām lasītājam parādīsi notiekošo, ne tikai pastāstīsi. Nevis pastāstīšana, bet parādīšana lasītāja apziņā panāks iedzīvinātu stāstījumu, sekmējot emocionālu pieķeršanos, kas novedīs pie vēlmes turpināt lasīt.

Lai detaļu aprakstīšana būtu lietderīga, tam domāti īpašības vārdi, kurus pievieno savam sakāmajam. Piemēri:

puisis bija priecīgs;

gados pavecais skolas direktors izskatījās sanervozējies;

baltajā kreklā tērptā viesmīle attiecās jauki un saprotoši.

Šādas dekorācijas palīdz lasītājam sajust to, ko mēs vēlamies, lai lasītājs sajūt. Lieliski strādā arī tas, kas lasītāju auditorijai ir pazīstams un uzjundī specifiskas atmiņas, teiksim, no pusaudža gadiem. Piemērs: Vecāki devās prom un nu es sēdēju ģimenes automašīnas priekšējā krēslā turot stūri jeb – kā vecāki prom, tā es braukājos pa pilsētu.

Attīstot stāsta iedzīvināšanu, noderēs, ja pieslēgsi ticamību (ar nosacījumu, ka tavs darbs nav fantastikas žanra). Ticamību veicinās precīzi fakti. Taču nolūks nav ražot “Panorāmas” ziņas, bet gan iedzīvinātu stāstu. Nevis sausi nolasi datus, bet ietērp informāciju krāsainos toņos, proti, faktus papildini ar īpašības vārdiem. Piemēram, labāk neraksti šādi: “Par NBA čempioniem kļuva Dirks Novickis un Pau Gasols.” Tā vietā var uzrakstīt: “Pasaules spēcīgākajā basketbola čempionātā triumfēja divi ļoti gari eiropieši – tālmetienus metošais vācietis Novickis un kustīgais spānis Gasols.”

Iedzīvināšanai strādā arī anekdotes, jo cilvēkiem patīk humora deva. Piemēram: Plkst.18.15 vienā vakarā pagājušajā mēnesī basketbolists Andris Biedriņš stāvēja pie Filadelfijas “76ers” treniņzāles durvīm, ar ieplestām acīm brīnoties, kāpēc apsargs viņu nevēlas laist iekšā uz vakarā gaidāmo NBA spēli, kurā viņam kā viesu komandas spēlētājam būtu jāpiedalās. Par laimi, autostāvvietas laukums bija tukšs, jo spēles sākums bija 20.00, tādēļ neviens notikušo neredzēja.

Tekstu iespējams iedzīvināt arī citos veidos, piemēram, pielietojot tiešo runu un attīstot interesantu dialogu starp tēliem. Galvenais ir vedināt uz to, lai lasītais iegūtu realitātes sajūtu. To mēs panākam ar iepriekšējās rindās minētajām tehnikām. Jo reālāks lasījums, jo lasītāja mentālās spējas sāk darboties grāmatas autora interesēs, un galu galā motivē grāmatas izlasīšanu no pirmā līdz pēdējam burtam.

Atceries:

1) Izklāsti savu stāstāmo pacietīgi.

2) Turies pie galvenā ziņojuma nodošanas.

3) Izdekorē tekstu un ne tikai izstāsti, bet parādi notiekošo.

 

 

 

 


Comments

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *