PR pasaulē populāri auditorijas sasniegšanas veidi ir preses relīzes un raksti, taču ne līdz galam novērtētas ir intervijas – vismaz latviešu valodā pieejamajā digitālajā saturā.
Līdzinoties ikdienišķai sarunai, intervijas cilvēkiem ir tuvas vieglās uztveramības dēļ. Ne velti žurnālos pārsvarā ir izvēlētas kā centrālās numuru tēmas. Sabiedrības patiku pret intervijām var izmantot ne vien laikraksti, bet uzņēmumi, jo šādas sarunas, kas risinās pirmajā personā, ir lielisks rīks intereses padziļināšanai par kādu tēmu vai pašu organizāciju. Tāpēc nereti jauni produkti tiek izziņoti caur kādas personas, piemēram, zīmola vēstneša ciemošanos raidījumos vai intervijas sniegšanu presei.
Neatkarīgi no intervijas formāta, sarunas laikā intervējamā persona cenšas komunicēt pēc iespējas pievilcīgāk, sniedzot unikālu informāciju bagātīgā valodā. Ja izdevies sasniegt tādu stadiju, ka intervijas klausītājiem/lasītājiem izdodas mentāli “paciemoties” stāstītajā tēmā, auditorijai būs radusies dabīga vēlme izzināt vēl vairāk. Tas, lūk, ir mirklis, kad ir radīta saikne ar lasītāju! Tādos gadījumos topošais pircējs ar interviju starpniecību sajutīs, ka uzņēmums nemaz nav tik svešs un attāls, bet gan ir reāli sasniedzams un sastāv no dzīviem cilvēkiem. Jo ne vien tehnisko īpašību dēļ mums iepatīkas kāds zīmols. Tieši personīgā pieeja dod izšķirošo stimulu.
Kā monetizēt interviju?
Klasiska un strādājoša pieeja ir publicēt intervijas mājaslapā – vai nu bloga vai jaunumu sadaļā. Piemeklējot īsto tēmu un atslēgvārdus, ar interviju ir augsta varbūtība nokļūt Google meklētāja augšpusē uz palikšanu.
Ne mazāk iedarbīga ir intervijas teksta fragmentu publicēšana sociālo mediju kanālos. Šādi citāti atsvaidzinās, dažādos ziņojumu plūsmu, vienlaikus aicinot sekotāju apmeklēt uzņēmuma mājaslapu, lai izlasīto pilno interviju, un pie reizes, ļoti iespējams, uzdursies uz kāda uzņēmuma produkta.
Ja intervija gatavota teksta formātā, to var praktiski pielietot vēlāk, veidojot drukātos izdales materiālus, piemēram, katalogus, brošūras, organizācijas iekšējos žurnālus vai pat vēl labāk – izdot grāmatu!
Starp oriģinālpublikācijām latviešu valodā ir zema konkurence, un tā ir labā ziņa uzņēmumiem. Žurnālistiem konstanti nākas meklēt jaunumus, ar kuriem aizpildīt ziņu lapas, un, ja piemeklēta īstā tēma, TVNET, Delfi vai kāds cits ar prieku publicēs sagatavoto interviju. Tādēļ var teikt, ka ar solīdu saturu ir iespēja tikt pie raidlaika jeb bezmaksas publicitātes. Īpaši noderīga interviju piedāvāšana medijiem ir, iepazīstinot ar nesen izdotu vai jaunradītu produktu.
Intervijas var konvertēties peļņā arī nestandartā – caur organizācijas iekšējā klimata uzlabošanos. Proti, to var panākt, ja tiek intervēti uzņēmuma darbinieki, kuri saņemto uzmanību var tulkot kā savas esamības novērtējumu. Apmierināts darbinieks nozīmēs labāku pienākumu izpildi, kas atkal pārvērtīsies pirmklasīgi apkalpotos un gandarītos pircējos. Turklāt darbiniekam, kura intervija tiek publicēta, var būt sava “fanu bāze” sociālajos tīklos. Augsta varbūtība, ka darbinieks padalīsies ar interviju un tā jau ir vēl viena bezmaksas reklāma, kā arī pluspunkts uzņēmuma tēlam.
Video, audio vai teksts?
Videointervijās var atrādīt personību un atraktīvi izklāstīt savu vēstījumu. Ieteicams veidot īsus klipus garumā līdz pāris minūtēm, jo, izplūstot ilgāk, var riskēt ar skatītāja uzmanības zaudēšanu, kā tas tik bieži gadās (sociālo tīklu īso klipu simptoms…). Vēstījuma sekmīgai aizvadīšanai līdz pircējam būtiski, lai klips būtu dinamisks un ar pārdomātu kadru secību jeb spējīgs noturēt intrigu. Garākas intervijas var tēmēt uz ļoti specifisku auditoriju, kura gatava investēt ilgāku laiku nianšu uzzināšanai, bet vidējais pircējs līdz tādai stadijai var arī nenonākt, lai cik saturiski bagātīga būtu saruna.
Audiointervijas ir ieguvušas popularitāti un, šķiet, kādu laiku stilīgi ir runāt par savu podkāstu. Podkāsts ir lieliska platforma, taču ar vienu nosacījumu – vēlams neapstāties pie viena raidījuma. Regularitāte ir nepieciešama, lai cilvēks skaidri zinātu, ka mājupceļā no darba vai veloizbrauciena laikā būs kvalitatīva klausāmviela. Citādi podkāsts ar diviem raidījumiem būs nevis podkāsts, bet neprofesionalitātes paraugs. Savukārt ar regularitāti podkāsts veidosies kā seriāls, kura nākamā sērija tiek gaidīta ar nepacietību. Ērts starpnieks, kur augšupielādēt podkāstus un darīt pieejamus savus raidījumus, ir Spotify. Svarīgi ir pie raidījuma apraksta norādīt apspriestās tēmas ar laika atzīmēm, kuros tās ir dzirdamas, jo ne visiem ir laiks klausīties pilnu ierakstu.
Teksta intervijas ir pierādīta vērtība. Neveiklas frāzes var pārtaisīt par dompilniem teikumiem. Lai arī lasāma tekstā, teksta intervija nemazina spēju nodot lasītājam emocijas. Ne bez iemesla grāmatas ar burtu virknējumiem vien spēj aizkustināt plašas auditorijas jau gadsimtiem ilgi. To pašu veic prasmīgi veidota intervija teksta formā. Gluži kā maza grāmata, tā veicinās saiknes stiprināšanos ar pircēju. Tiesa, teksta intervijas veidošanas process var būt laikietilpīgs – atreferēšana, stilistika un stāstījuma padarīšana vienotā teksta plūsmā prasīs laiku.
Atšķirībā no video vai audio versijām, teksta intervijas bonuss slēpjas tajā, ka vidēja ātruma lasītājam tā ļaus uzsūkt informāciju krietni ātrāk (ja vien video vai audio versijas runātājs runas tempā nelīdzinās repera Eminema zibenīgākajiem pantiņiem). Respektīvi, teksta intervijā adresātam nav jāskatās vai jāklausās intervija pilnā apmērā, bet ir iespēja saņemt informāciju sev ērtā tempā, kā arī ērtības labad pārlaist acis neinteresējošām daļām, un tāpat atrast sev saistošo tēmu (tādēļ teksta intervijas rakstītāja risinājums intereses iegūšanai ir atslēgvārdu izcelšana treknajā rakstā, lai piesaistītu lasītāja acis).
Arī no mediju sasniedzamības viedokļa teksta intervijas ir parocīgas. Mediji labprāt pieņem uz paplātes pasniegtu informāciju, jo dabīgi, ka vieglāk nokopēt gatavu teksta materiālu, nekā pašrocīgi veikt transkripciju un vēl noformēt to lasāmā tekstā. Tādēļ uzņēmumiem ir iespēja atvieglināt žurnālistu ikdienu, piedāvājot interesantu interviju, par ko pretī tiek saņemta bezmaksas pozitīvā publicitāte.
Rezumējums
Interviju aktivizēšana ir rīks, ar kuru var ieinteresēt pircēju. Ieintriģējot par savu tēmu, 50-50 situācijā izvēle par labu kritīs tam uzņēmumam, kas būs izdarījis mājasdarbu, proti, izveidojis pievilcīgu saturu. Rezultātā intervijas ir instruments, ar ko veicināt pārdošanu, un kuras tālredzīgi vadītāji pielieto savā plānā.
Izvēloties starp teksta, video vai audio intervijām, jāatceras, ka ikvienai pieejai ir savi plusi. Daudzos gadījumos visaugstāko efektu par viszemākajām izmaksām sniedz teksta intervijas.
Apzinoties interviju nozīmi uzņēmuma komunikāciju plānā, nākamais līmenis jau ir izveidot skanīgu un aizraujošu interviju. Par to, kā tādu veidot, lasi citā rakstā vai sazinies ar mums – mēs tādas ražojam!
Fotogrāfijā #1 moments no Kristapa Porziņģa intervijas ar Džimiju Falonu – PR gājiena, kas sniedza plašu pozitīvo publicitāti gan pašam Kristapam, gan Latvijai. Ekrānšāviņš no intervijas videoklipa.
Fotogrāfijā #2 Jāņa Blūma intervija Daugavpilī pēc spēles, kura kalpoja kā basketbola popularizējošs notikums Latvijas otrajā lielākajā pilsētā. Attēla autors: Mikus Kļaviņš.
Leave a Reply