Ieteikumi, lai sarakstītu lielisku grāmatu (8.padoms)

Spēlējoties ar lasītāja prātu un stiprinot saikni ar to, intrigas un pēctecības nolūkos vienu apskatīto tēmu vari pieminēt ar nobīdi. Piemēram, savā grāmatā piemini, ka reiz saskāries ar vācieti Hansu, kurš kokapstrādes biznesa attīstīšanas nolūkos ieradās Rīgā, un lietišķajās vakariņās nevarēja pārstāt zīmēties par viena mēneša uzturēšanos Monako pirms 15 gadiem.

Tad pie kaitinošā Hansa parādīšanās grāmatā īsi piemetini, ka arī tev Monako nav sveša, jo pats tur nodzīvoji gadu, un bija ne tādi piedzīvojumi vien ar bezrūpīgajiem multimiljonāriem.

Īsi ieminoties par pavadīto gadu Franču Rivjēras pusē, lasītājā prātā uzbūvē ziņkāri, bet īslaicīgi to sarūgtini, nepastāstot sīkāk par savām Montekarlo dēkām.

Vēlāk grāmatā, organiskā ceļā līdz lasītājam nonāks baudāms pārsteigums – nodaļa ar piedzīvojumiem un atgadījumiem Monako bagātnieku villās, ko vien piedzīvojis ierobežots loks.

Lasītājs iegūs kārtīgu dopamīna devu no sajūtas, ka interesanto tēmu jau bija šķietami bija pazaudējis, bet beigās tomēr atguvis un uzzinājis par VIP dzīvesveidu.


Comments

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *