Grāmatai ir kāda priekšrocība, salīdzinot ar filmām. Filmās galvenokārt attēlota darbība un noris dialogi, bet grāmatā vari aprakstīt arī iekšējo dialogu: kā varonis jūtas, ko viņš iekšēji domā un ko grasās darīt.

Autobiogrāfiskā grāmatā augsta vērtība ir tieši autora iekšējām pārdomām, secinājumiem par notikušo. Tas ir veids, kādā stāsts kļūst dziļāks.

Lasītāji labprāt rezonējas ar stāstu, kas ir dzīvīgs. Kas ir vajadzīgs? Pareizi! Tie ir dzīvi tēli jeb elements, ko meistarīgākie stāstnieki pamatīgi noslīpē.

Jo vairāk magnētisku tēlu, jo labāk. Piesakot un iepazīstinot lasītāju ar jauno tēlu, noderēs sniegt divas trīs īpašības, ar ko šis tēls ir slavens vai nozīmīgs (cilvēka vārds, rakstura īpašības, apģērbs, citi būtiski apstākļi). Lasītājs, uzzinājis tēla īpašības, spēs precīzāk ģenerēt ainu savā fantāzijā un tādā veidā tēls kļūs dzīvs. Protams, ir izņēmumi. Ja plāno mistēriju, tad gan jaunā tēla iepazīstinošo informāciju nav vajadzība momentā atklāt – noteiktas detaļas var atlikt vēlākām lapaspusēm.