Grāmatas rakstīt ir forši. Tā ir lieliska sevis izpausme, jo, veidojot grāmatu, noteikumi neeksistē – kā lemsi, tā būs. Tas ir arī lielisks līdzeklis sava tēla būvēšanai. Vienlaikus grāmatas izdošana ir izdevība atstāt ko paliekošu nākamajām paaudzēm, pastāstot par savu pieredzi un atklāsmēm. Bet – lai tiktu pie tādas ekstras kā savas grāmatas, izveides process var nopietni pārbaudīt autora pacietību.
Rakstīt grāmatu nav gluži tas pats, kas sacerēt domrakstu vai uzcept bakalaura darbu augstskolā. Kvalitatīvas grāmatas izstrāde pieprasa savienot kreativitāti ar efektīvu organizēšanos. Vairums to nespēj, bet tas nenozīmē, ka labas grāmatas izdošana ir neiespējamā misija. Ievērojot noteiktas vadlīnijas, darbs pie savas grāmatas var būt pat baudāms un aizraujošs piedzīvojums. Kā to īstenot? Tam domāts šis raksts, kurā apskatīsim pilno ceļu no A līdz Z ar efektīviem padomiem grāmatas radīšanas procesam. Parādīsim ceļu, kā to darīt neatkarīgi – kā pašizdevējam, nesaistoties ar kādu izdevēju, kuros, kā jau filmās atspoguļots, redaktors ar dusmīgu seju var izmest miskastē spožu ideju vienas sekundes desmitdaļas laikā.
Aizraujoša grāmatas stāsta radīšana
Lai grāmatu lasītu ne vien draugi un radinieki, tajā jābūt vēstījumam, kas sniedz reālu labumu lasītājam – iedvesmu, jaunas zināšanas vai jēgpilni pavadītu laiku. Veidojot grāmatu, pats elementārākais līmenis ir vienkārši secīgi sarakstīt zināšanas. Kā piemērs šādam formātam minamas skolas mācību grāmatas vai rokasgrāmatas, kur tiek sniegtas pamācības, vedot lasītāju soli pa solim līdz galamērķim – plašākai izpratnei par atspoguļoto tēmu.
Augstāks līmenis par vienkārši sarakstītu informāciju ir sarindot tekstu pēc sižeta struktūras – ar kāpinājumiem, kritumiem, kulmināciju. Tas jau padarīs grāmatu par īstu stāstu, ģenerējot lasītājā emocijas. Šai kategorijai teicami atbilst biogrāfiska rakstura darbi, piemēram, cilvēka dzīvesstāsts, kurā sastopami pavērsieni, tiek atklāta galvenā varoņa iekšējā pasaule ar pārdomām, sajūtām, novērojumiem.
Neatkarīgi no tā, vai vēlies uzrakstīt mācību grāmatu vai stāstu, plūstošai projekta virzībai jau pašā sākumā ieteicams apzināties, ko vēlies pateikt – ir jāzina centrālās tēmas. Ja reiz gribi rakstīt grāmatu, visdrīzāk ir pietiekami daudz, ko gribas pastāstīt.
Nereti rakstnieki – iesācēji sava stāsta būtību uztver tikai rakstīšanas gaitā, kas vēlāk noved pie iztērētām stundām teksta pārstrādē. Protams, korekcijas noteiktās devās ir normāla parādība, jo radošā darba gaitā tiek iedarbināta iztēle un procesā dzimst jaunas idejas, tādēļ jārēķinās, ka noteiktu daļu teksta tāpat nāksies pārrakstīt. Ar to viss kārtībā. Tas, kas nav kārtībā, ir tad, ja sāc rakstīt, nepārdomājot lielos akcentus. Tādā gadījumā visdrīzāk attapsies pie haotiska stāsta, kur teksts būs būvēts atkarībā no noskaņojuma rakstīšanas mirkī, nevis loģikas. Reti ir gadījumi, kad vadlīnijas, kuras dzimušas rakstīšanas laikā, atšķiras no tām, kas izstrādātas vēl pirms darba sākšanas. Tādēļ – apzini sava stāsta galvenos punktus vēl pirms sit pa klaviatūras taustiņiem.
Akcentu noteikšana
Ja stāsta galvenos tematiskos punktus ir jāpasaka vēl pirms ķeries klāt rakstīšanai, kā lai to izdara?
Uzdodot sev izzinošus jautājumus. Tie būtu:
- Ko vari iedot lasītājiem? (Ar ko esi īpašs un ko esi paveicis)
- Ko vēlies panākt ar grāmatu? (Aizraut, veidot savu publisko tēlu, pārliecināt par ideju, izklaidēt vai arī pa daļai no katra?)
- Kādas tēmas nodarbina lasītāju auditorijas prātus? (Vai tematika ir aktuāla? Tās var būt mūždien aktuālas tēmas kā savas karjeras būvēšanas vai dārza iekārtošanas padomi vai arī salīdzinoši inovatīvas temats kā darbs kriptovalūtas vai NFT tirgū)
- Kuri no aprakstītajiem atgadījumiem vai dzīves mācībām apmierinās lasītāju vajadzības? (Pastāsti un pierādi, ar ko aprakstītās tēmas ir unikālas)
- Kā atrisināji savas problēmas? (Lasītāji mīl atgūšanās stāstus, kuros varonis pieceļas kājās un reabilitējas)
Ja atbildes uz šiem jautājumiem ir izsmeļošas tēzes, tā ir laba zīme, liecinot, ka autora vīzija par topošo lasāmvielu ir spēcīga. Taču vēl daiļākam darbam noderēs izdalīt apakšjautājumus. Piemēram, vai spēj identificēt desmit slavenākos cilvēkus, ar kuriem bijusi saskarsme? Vai spēj nosaukt piecus slavenākos pasākumus, kuri palikuši spilgtā atmiņā? Tamlīdzīgi jautājumi palīdzēs iegūt materiālu, kas veicinās stāsta ticamību. Lasītājam būs vieglāk asociēties, ja tas pats būs piedalījies kādā no stāstā nosauktajiem notikumiem (Dziesmu svētku apmeklējumā, pašvaldību vēlēšanās, maratonā) vai arī lasītājs atpazīs cilvēkus, kuri tiek minēti stāstā. Iespējams, autoram bijusi saistība ar kādu sabiedrībā plaši atpazīstamu tēlu.
Pielietojot minētos paņēmienus, ir iespēja padarīt stāstu krāsaināku un ticamāku, kas atkal veicinās saikni ar lasītāju. Pēc līdzīga algoritma var izveidot apakšjautājumus arī par citiem lielajiem jautājumiem, kuri minēti iepriekšējā rindkopā. Piemēram, ARKA komunikācijas nodaļa savos grāmatu rakstīšanas pakalpojumos šo procesu sistematizē, anketējot un intervējot stāsta varoņus, kas vērsušies pēc palīdzības grāmatas radīšanā.
Tonis
Sagatavošanās procesā līdzās centrālo tēmu apzināšanai silti iesakāms saprast runas toni, kādā vēstījums tiks pasniegts lasītājam. Konstruējot teikumus, tonim jābūt konsekventam. Vai esi jokdaris? Nopietnais tēls? Morāles lasītājs? Izstrādā savu stilu, ar kuru paud attieksmi. Jo dabīgāks tas būs, jo vieglāk rakstīsies un arī lasīsies. Toni, visticamāk, spēsi noformulēt vēl pirms rakstīšanas, jo diez tajos mēnešos, kuros rakstīsi darbu, tik krasi mainīsi savu runas manieri.
Tomēr pie toņa ir viens ārējais faktors: sarunu atreferēšana ar citiem cilvēkiem. Iespējams, stāstā gribēsi iekļaut dzīvē notikušu sarunu, taču diez vai būsi to ierakstījis diktofonā. Lai spētu reālistiski atainot izrunāto, iejūties sarunu biedra jeb runas teicēja tēlā – kādi ir viņa tipiskie teikumi un runas stils? Sadzirdi runātāja balsi un atstāsti tā, it kā to runas teicējs būtu teicis sev tipiskā veidā.
Stāsta struktūra
Gatavošanās posms vēl nav galā. To, vai topošā lasāmviela būs literāri baudāma vai nebaudāma, noteiks tas, kā pratīsi sagrupēt sakāmo. Aptuvenam plānam ir jābūt zināmam.
Sekmīgi strādājoša ir klasika:
- ievads,
- iztirzājums,
- kulminācija,
- morāle.
Kā tieši aizpildīt katru no šiem elementiem, tas jālemj individuāli – varbūt ievadā jāliek dzīves pavērsiena punkts un pēc tā aprakstīšanas jāsāk? Varbūt jāsāk ar faktisko sākumu? Atbildes atradīsi raksta turpinājumā.
Grāmatas teksta veidošana: kvalitatīvas preces radīšana
Kad priekšdarbi ar grāmatas “programmas” izstrādi ir paveikti, laiks šovam – rakstīšanai. Iepriekš minēju, ka centrālo tēmu un galvenā vēstījuma noteikšana ir svarīga. Jā, tā ir, bet nepateicu visu līdz galam – pats galvenais kolosālas literatūras radītājspēks ir spēja aizraut. Lasāmviela būs kolosāla, ja mācēsi stāstīt aizraujoši! Ko nozīmē stāstīt aizraujoši? Pirmkārt, izsakies autentiski.
Kas tev ir tāds, kas nav citiem? Tā ir personīgā pieredze. Tu vislabāk to pārzini, jo neviens cits to nav piedzīvojis. Ar to arī dalies. To, ka jāklausa sirdij, zina daudzi, bet, ja paskaidrosi ar reālu atgadījumu, tas padarīs darbu oriģinālu. Piemēri rada pievienoto vērtību.
Otrais punkts ir ievest lasītājus telpā, kurā viss risinājās. To vari paveikt, iedarbinot iztēles stimulatorus. Tas nozīmē pateikt kādā krāsā bija automašīna, ar kādām priekšnojautām devies uz svarīgu tikšanos, kāda bija aptuvenā gaisa temperatūra. Grāmata kļūst par mākslu tad, kad ar savu valodu lasītājiem ļauj aizceļot prātā uz citām vietām, kaut fiziski lasītājs atrodas savā dīvānā.
Trešais aspekts ir ritms. Rakstīšanas laikā pārdomā, vai saturs dod labumu stāstam un virza uz priekšu. Lai lasītājs varētu normāli uztvert tekstu, izsakies īsi un bez liekvārdības. Ieguvums no īsināšanas ir tāds, ka lasītājs iztērēs mazāku enerģiju un vieglāk uztvers tekstu. Veids, kā to panākt, ir izvairīties no liekvārdības un tehniskajiem žargoniem. Bonuspunktu vari iegūt, ja saglabā vienkāršu leksiku, bet neļauj tai kļūt prastai. Ar to domāta spēja izvēlēties īstos vārdus īstajā brīdī, kā arī balansēti pielietot sinonīmus, nevis griezt uz apli vienus un tos pašus vārdus.
Ar šiem trim bāzes punktiem – personīgo pieredzi, lasītāja iztēles iedarbināšanu un ritmu – būsi ceļā uz to, lai veidotu simpātisku tekstu, bet dabīgi, ka nemitīgi jātur prātā kopējais konteksts un jāmāk atbildēt uz jautājumu: vai manis aprakstītā pieredze arī citiem liksies interesanta? Ja atbilde ir apstiprinoša, virzies tālāk. Jo spēcīgāka pārliecība, jo spēcīgāks būs stāsts.
Lasītājiem patīk pozitīvisms. Gluži tāpat kā dzīvē, arī grāmatās pievilcīgi ir tie autori, kas ir entuziasma pilni. Prieku var ienest, uztverot notikumus no labvēlīgas, drosmīgas un mērķtiecīgas attieksmes. Pretējais pols ir negativitāte. Ja tekstā cel savu reitingu, apsaukājot citus, tad vienā brīdī lasītājs var sākt negatīvās domas pārnest uz pašu autoru. Turklāt tas var notikt ārpus apziņas – zemapziņas līmenī. Nejaukt negativitāti ar negatīviem notikumiem. Lai stāsts būtu dinamisks, grūtību pārvarēšana ir vitāla sastāvdaļa, bet visu nosaka attieksme. Dabīgi, ka reizēm prasās pateikt kritiskas vai aizrādošas piezīmes. Vien ieteikums, lai tā nekļūst par tendenci, jo nav stilīgi tēlot aizvainoto. Radniecīga aizvainojumam ir arī sevis glorificēšana, atbildības neuzņemšanās, kas kaitina un attur lasītājus no stāsta iemīļošanas.
Teksta veidošanas padomus varētu turpināt vēl ilgi, jo tā ir zinātne ar visādiem knifiem – salīdzinājumiem, pārsteigumiem, pareizrakstības trikiem, tēlu būvēšanu. Tie visi ir būtiski komponenti kvalitatīvas teksta preces radīšanā, lai noturētu intrigu. Detalizētākas instrukcijas iespaidīgāka teksta radīšanā ir ARKA advancētajā rakstīšanas kursā.
Teksta veidošana: detalizētāka strukturizēšana
Kad sāc rakstīt jaunu nodaļu, jāpatur prātā divas lietas – kā noformēsi tuvāko nodaļu un vai šī nodaļa iederēsies lielajā bildē jeb vai noslēgumā viss teksts būs radījis jēgu. Tādēļ katru nodaļu raksti ar mērķi sniegt labumu, nevis izmanto to kā atbrīvošanos no informācijas nastas un savu domu izlikšanas uz papīra.
Katru nodaļu var organizēt ar piesaistošu sākumu, skaidrojumu un atrisinājumu. Izvēlētās tēmas apraksti detalizēti, dalies ar savu oriģinālo pieredzi un seko līdzi secīgumam.
Ja grāmata ir vienkārši informatīva, pietiks ar secīgi uzrakstītu kopsavilkumu nodaļas pēdējā rindkopā. Ja ir stāsts, tad tik akadēmiska pieeja var nederēt. Stāstā ir jāmāk virzīties uz priekšu plūstoši un interesanti, klāstot noteikto tēmu īstajā brīdī. Jā, šeit izpaužas rakstnieka talants.
Lai vieglāk būvēt katru nodaļu, jautājumi, kurus vari sev uzdot rakstīšanas laikā:
- vai teikums, kas tikko kā uzrakstīts, virza uz priekšu stāstu?
- vai jaunizceptais teksts ieintriģē?
Ja viss makes sense, tad viss kārtībā un raksti līdz pabeidz darbu.
Teksta rediģēšana
Manuskripts it kā gatavs un liekas, ka ir interesanti. Daļa, kas atšķir vienkārši labus darbus no ļoti labiem – tā ir teksta pieslīpēšana. Ja cītīgi lasīji šo rakstu, ierosināju izvairīties no liekvārdības, rakstot kvalitatīvi jau ar pirmo piegājienu. Kad pārlasīsi, tad ar svaigu skatījumu izteikti redzēsi, ko ņemt ārā. Tādēļ teksta rediģēšanā tādas lietas kā papildinājumi, svītrojumi un labojumi, maiņas ir normāla parādība.
Bīstamas ir domas, ka – vai kādam maz liksies interesanti?! Kad stundām rakstīsi, sāksi pazaudēt neitrālo skatījumu, un var gadīties, ka noguruma rezultātā rodas negatīvās domas. Neizdzēs interesanto. Tā vietā paņem pauzi. Izej cauri tekstam ar svaigāku galvu.
Tekstu pārbaude: asistents no malas
Kamēr slīpē tekstu, ieteicams pieslēgt arī literāro redaktoru. Var jau no sākuma ņemt šādu speciālistu, bet rēķinies, ka vari pazaudēt savu neatkarīgo skatījumu stāsta būvēšanā, pārāk daudz ietekmējoties no citiem. Literārais redaktors nebūs tas, kas taisīs idejas no nulles, bet vairāk konsultēs par uzrakstīto kontekstu (vai teksts ir saprotams, aktuāls, adekvāts) un literāri korektu izteikšanos, piemēram, pateiks, kura versija ir pareiza: apsveikuma kartiņa vai apsveikuma kartīte (pareizā atbilde ir otrā).
Ja esi mazbudžeta projektā, sazinies ar universitātes pasniedzējiem un apjautājies, vai ir kāds cītīgs students, kas varētu uzņemties literārā redaktora pienākumus. Alternatīva ir pašķirstīt citu grāmatu pases, kur norādīti izdevēju komandā iesaistītie, un tādā veidā sameklēt literāro redaktoru.
Ja tēmē uz to, lai ārējs spēks palīdz rakstīt teikumus no nulles, efektīvi būs uzreiz nolīgt kādu stāstnieku jeb t.s. ghostwriter (šī ir ARKA Group specialitāte).
Sadarbojoties ar ārējiem speciālistiem, galvenais saprast, vai domājat līdzīgi. Lai identificētu saskanību, vari uzdot personāla atlasei līdzīgos jautājumus. Līdzīgs domu gājiens ir pats pamats, jo ar saskaņu radīsies sinerģija, kas spēcinās darbu.
Profesionāla literāra teksta noformēšanai būs nepieciešams arī korektors. Augsta varbūtība, ka literārais redaktors spēj veikt šo funkciju, bet interpunkcijas un gramatikas pārbaudīšanai papildu acis nekaitēs. Ja ir kārtīgs stāsts ar 80-100 tūkstošu vārdu, tīri cilvēcīgi būs vietas, kurās kāda pieturzīme būs paslīdējusi garām. Uz šo pozīciju nav prātīgi ekonomēt ne naudu, ne laiku.
Grāmatas maketēšana
Kad teksts gatavs, seko dizaina jautājums. Grāmatas vizuālās noformēšanas funkciju veic maketētājs. Latvijā īsti nepastāv maketētāju reitings, tādēļ šādus speciālistus var piemeklēt, šķirstot grāmatu pases, un skatoties, kura persona ir maketējusi konkrēto darbu. Maketētāji atrodami arī žurnālu vidē, kur sarežģītības pakāpe noformēšanā pārsvarā ir augstāka, nekā grāmatām.
Lai grāmatu klasificētos grāmatas statusam, maketēšanas procesā nepieciešams iegūt ISBN kodu. To vari pieteikt Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā. Neatliec šo formalitāti uz pēdējo brīdi, jo var paiet pāris darbadienas, kamēr Latvijas Nacionālā bibliotētka apstiprina. Līdz ar ISBN koda iegūšanu caur to pašu procedūru piesaki arī UDK kodu. Nacionālās Bibliotēkas kontekstā mazliet aizsteigsimies priekšā secībai – ņem vērā, ka pēc izdošanas septiņi eksemplāri jāiedod Bibliotēkai kā Valsts krājumiem nākamajām paaudzēm.
Izdevniecība
Ja mērķis ir vienkārši izdot grāmatu, bet ar minimālu peļņu un, pakļaujoties citu norādēm, tad uzrunā lielās izdevniecības. Ja gribi ko nopelnīt un darīt neatkarīgi – labāk izdod pats savu grāmatu, kas arī ir šī raksta mērķis – iedrošināt pašam izdot neatkarīgu grāmatu, nesasaistoties ar kādu izdevniecību. Tādējādi nav starpnieku, nav lieku viedokļu un darbs ir autonoms, kurā autors kontrolē visu – vāka dizainu, burtu fontus, nodaļu nosaukumus un, protams, pašu saturu.
Sākumā var nodomāt, ka profiņi (izdevniecības) zina smalkāk šo biznesu. Ja vien ar izdevniecības cilvēkiem nerodas sinerģiskas jūtas, viņi nesajutīs to, kā pats sajūti savu stāstu. Attiecīgi izdevniecības iejaukšanās ar tās pieprasītajiem labojumiem var izjaukt darba oriģinālitāti.
Turklāt, ja gala iznākumā darbs būs aizraujošs, kādam tam ir visas iespējas kļūt, vēlāk tās pašas izdevniecības tāpat uzmeklēs tevi, vaicājot, vai grāmatu var publicēt arī pie sevis.
Grāmatas iespiešana
Latvijā ir daudzas tipogrāfijas, kas specializējas grāmatu drukāšanā. Viens veids, kādā noteikt tipogrāfijas kvalitāti, ir klātienē aplūkot drukātavas līdzšinējos veikumus – aptausti to rokām. Ja plāno taisīt bestselleru ar kārtīgu apjomu, drošāk sadarboties ar tādām iestādēm, kas ikdienā veic apjomīgus darbus, tiesa, tas neizslēdz iespēju, ka arī kāda mazā tipene neizdara šo darbu godam.
Balstoties uz personīgo pieredzi, grāmatu drukā varu ieteikt Jelgavas tipogrāfiju. Īpaši to rekomendēju iesācējiem, jo Jelgavas tipogrāfijā ir uz klientiem balstīts serviss, kur tiek izskaidrotas piedāvātās iespējas, pretēji vairumam citu Latvijas tipogrāfiju. Turklāt Jelgavas tipogrāfija regulāri iespiež lielapjoma darbus, tātad organizācija ir labā sportiskajā formā.
Ja plāno drukāt mazās tirāžās, var apsvērt digitālo druku. Dārgāks risinājums, skatoties pēc viena eksemplāra pašizmaksas, toties nebūs kaudze ar uzglabājamajām grāmatām.
Ir arī variants veidot e-grāmatu, kas ir ideāls risinājums īsiem darbiem vai runām.
Ja nosliecies par labu klasikai un gribi taustāmu grāmatu, tad būtiski ir saprast apjomu, ko pasūtīt tipogrāfijā. Tas noved pie nākamā punkta – tirgošanas un izplatīšanas.
Grāmatas mārketings
Esot pašizdevējam, rēķinies, ka būs jāsedz tipogrāfijas maksa. Vai nu ir uzkrājumi vai aizņemsies no citiem, bet būs jāpastrādā, lai šo summu atpelnītu un vēl nopelnītu. Pretēji tam, par ko vaimanā vairums izdevēju, ar kvalitatīvu grāmatu un gudru plānu ir iespēja nopelnīt arī Latvijas tirgū. Īpaši tādēļ, ka no 2022. gada 1. janvāra PVN likme ir samazināta, sastādot vien 5%.
Ja tomēr nevēlies iet biznesa ceļu un tā vietā sadarbosies ar kādu izdevniecību, pirmkārt, būs jāsagaida, kamēr vai vispār tavs uzrakstītais darbs tiks pieņemts. Ja izdevniecība pieņems tavu darbu, drukas izmaksas tiks nosegtas un būsi uzņemts bariņā. Tiesa, tas nozīmē arī to, ka mārketingā būsi viens no vairākiem desmitiem vai simtiem citu grāmatu, kas pretendē uz uzmanības izrādīšanu. Subjektīvais ieteikums – ja vari atļauties vai atrast finanses neatkarīgai grāmatas izdošanai un izplatīšanai, dari to.
Runājot par konkrētām grāmatas mārketinga darbībām, nepieciešams pamatot, ar ko tavs stāsts ir saistošs. To var panāk, minot argumentus, kādu vērtību pasaulei jaunizdevums sniedz. Varbūt senai problēmai ir izdomāts inovatīvs risinājums? Tas jau būtu interesanti. Tas, kas palīdz pārdot ,– tās ir loģiskas idejas un uzvaroši risinājumi. Tāpēc jau pērk grāmatas – tā ir citu cilvēku pieredze par 15 vai 20 eiro. Izdevīgi, vai ne? Salīdzinājumam: personiskās klātienes konsultācijas ar ekspertiem reti kur būs lētākas par 30 eiro stundā.
Atbildot uz jautājumu par tirāžas apjomu, tad, ja ir augsta pārliecība par savu darbu, ieteicams drukāt uzreiz lielāku apjomu (ar nosacījumu, ka ir kur uzglābāt grāmatas). Uz lielāku apjomu viena eksemplāra cena būs izdevīgāka. Latvijā normālai grāmatai pārsvarā tirāžas ir ap vienu tūkstoti eksemplāru. Bestselleriem vairākos tūkstošos. Nišas darbiem – simtos vai desmitos. Populāra prakse ir piedrukāt klāt, ja nepieciešams. Bet! Lai vispār Iekļūšanai tirdzniecības tīklā vajadzēs ielikt pūles, veicot pārdomātu menedžmentu.
Kad izdota grāmata, izdomā plānu izziņošanai. Akcentu liec pa viļņiem – pirmais vilnis ir pirmajās nedēļās. Tad vēlāk nākamos viļņus. Tirgošanā atceries – grāmata nav kefīrs, kam iztecēs derīguma termiņš, bet nevari arī neko nedarīt un tikai gaidīt, ka pēkšņi kļūsi slavens.
Standarta veids grāmatas mārketinga kampaņas ievadīšanai ir preses relīze vai publikācija par grāmatas tapšanas faktu, kā arī, tai esot fiziski taustāmai, atklāšanas ballīte. Par atklāšanas pasākumu rīkojot, gan padomā, vai šāda pieeja nav oldschool. Tās vietā var pielietot radošāku pieeju ar mazākām izmaksām un lielāku publicitāti, noliekot uz mutes ziņu dienestus (bet jāskatās, vai likšana uz mutes saskan ar grāmatas tematiku). Līdz ar grāmatas izdošanu var iesaistīt sirsnīgas sajūtas, padaloties ar ziņu par grāmatas izdošanu sevis absolvētajai skolai, skolotājiem un klasesbiedriem. Jebkurš patiess labvēlis būs pagodināts padalīties ar ziņu. Ļoti daudzi cilvēki ietekmējas arī no atsauksmēm, tā kā, ja ir iespēja piesaistīt kādu autoritāti sniegt atsauksmi (vai pat uzrakstīt priekšvārdu grāmatai), tā ir opcija.
Mārketinga nolūkos der izveidot publiski pieejamās vizītkartes internetā. Facebook vai grāmatas mājaslapa kalpos, lai publicētu kādus no grāmatas fragmentiem. TikTok vai Instagram būs rīki, lai izpaustos radošāk. Preses izdevumi kā starpnieki fragmenti priekšpublicēšanai būs rīki, lai uzvestos klasiskāk, bet tas nenozīmē, ka sliktāk. Vari padomāt soli uz priekšu un līdz ar grāmatas izdošanu plānot kādu saistītu pakalpojumu, piemēram, rīkot seminārus par naudu. Tad noderēs mājaslapa ar blogu, lai pēc grāmatas veiksmīgās izdošanas varētu turpināt monetizēt savu zīmolu.
Vitāla nozīme ir grāmatas anotācijai, jo lasītājs bieži vien balstīs savu lēmumu, vai pirkt šo grāmatu, izlasot tās pāris rindkopas, kurās tiek sniegts ieskats par stāstu. Pieņemot, ka grāmatas noslēgumā būsi investējis ievērojamu emocionālo un radošo enerģiju, anotācijas izveidē sauso muti no izkalšanas paglābs atbalsts no malas – var sarunāt, ka anotāciju uzraksta literārais redaktors vai vienkārši kāds uzticams cilvēks, kas izlasījis grāmatu.
Ja parēķina ieguldīto darbu, var likties, ka ar visu masīvo apjomu beigās tāpat vari palikt tikpat kā tukšā. Ne gluži. Pirmkārt, ir variants koncentrēties uz patiešām jēgpilna, radoša, forša darba izdošanu. Starp latviešu oriģinālliteratūras grāmatām nav nemaz tik augsta konkurence. Otrkārt, ja darbs ir labs, pastāv iespēja to tulkot citās valodās. Treškārt, pat ja neizcel lielo piķi, grāmata būs izcili reprezentabls PR ierocis – tas ir drošs veids, kādā uzlikt sevi uz kartes un vēl pievienot savam vārdam eksperta birku. Bibliotēku katalogos tavs vārds atradīsies pie zinātniekiem. Un cik daudzi var teikt, ka viņiem ir tāda privilēģija kā sava grāmata?
Plaša sabiedrības daļa Latvijā jūsmo par Ulda Pīlēna domām un tēlu – viņā ieklausās. Ko Uldis izdarīja? Ne vien periodiski parādījās ar intervijām žurnālos, bet izdeva grāmatu, kā arī pēc tam rīkoja kursus. Tiešajos ienākumos no grāmatnīcu kases vai sava internetveikala grāmatas izdošanas efektu varbūt neizmērīsi, bet to sajutīsi klientos, kuri būs izlasījuši grāmatu un vēlēsies sadarboties. Mikrolīmenī šādas aktivitātes notiek žurnālos, kur publicējas dziednieki, skolotāji un treneri, tādējādi paplašinot klientūru, bet grāmata ir nopietnāks projekts.
Kopsavilkums par grāmatas izdošanu
Grāmatas rakstīšana prasa koncentrēšanos, spēku, disciplīnu. Vienlaikus grāmatas izdošana ir svētki un augsta brieduma līmeņa sasniegšana. Vari kļūt par vienu no retajiem, kuri pasaulei sniedz savu artavu ar paliekošu vērtību. Ne kurš katrs to spēj, to var pielīdzināt bērna izaudzināšanai – gandarījumu apjaust spēj tie, kas to ir paveikuši.
Tādēļ ņem vērā rakstā minētās lietas vai arī izvēlies mūs kā ceļvežus – ARKA labprāt sniedz palīdzīgu roku grāmatu izdošanā.
ARKA Group SIA var palīdzēt gan ar juridiskajām konsultācijām, gan ar grāmatas saturisko un praktisko izdošanas pusi.
Uzdrīksties un pats galvenais – izdari to!
Vai pacelsies augstāk par vidējo latvieti?
***
Autors: Artūrs Raudziņš
