Kā uzrakstīt, lai lasītājs neapstātos lasīšanā un tevis izklāstītie notikumi paliktu atmiņā uz palikšanu?
Padomus no dažādiem leņķiem sniedz aizraujošās grāmatas “Starp dzīvi un basketbolu” autors Artūrs Raudziņš.
Ja gribi, lai tava grāmata kļūtu par jaudīgu stāstu, nevis viduvēju ziņu pārstāstu, liec akcentu uz oriģinalitāti. Tas noved pie pirmā punkta un kvalitatīvas grāmatas obligātas nepieciešamības – raksti interesanti!
Lai tekstu būtu lasāms ar ziņkāri, noskaidro centrālos notikumus grāmatā, uz kuriem tavs stāsts balstīsies.
Ko vēlies pateikt un panākt? Mērķis ir sasniegt stadiju, kad lasītāja apziņā vienīgās rūpes saistās ar ziņkāres apmierināšanu un noskaidrošanu, kas risināsies tālākajās rindās. Vai neveiksmju sērija beigsies? Vai galvenais varonis atgūsies? Vai būs laimīgas beigas? Katru teikumu būvē, lai tas virzītu tavu stāstu tuvāk centrālo notikumu izklāstīšanai un atrisināšanai.
Kā lasītāji (vai vismaz pircēji) uzzinās par grāmatu – jāpastāsta.
Darbini iekšā grāmatas mārketingu – aplūko interesantus un tematiski radniecīgus Instagram vai TikTok kontus un visādi citādi citas ieinteresētās puses.
Visi klasiskie reklamēšanas veidi, sākot no personiskas sarunas ar ģimeni un draugiem, līdz ierakstiem personīgajos sociālajos tīklos būs derīgi, ja mārketinga un komunikāciju budžets ir mazāks.
Ja budžets ir lielāks, tad jau var apsvērt glaunākus risinājumus.
Tipogrāfijas ir jēga uzrunāt tad, kad ar maketētāju ir skaidrība par lapaspušu apjomu un vāka izmēru.
Grāmatu veidošanas lietpratējam Artūram Raudziņam ir pozitīva pieredze ar Jelgavas tipogrāfiju, kas ir viena no lielākajām Latvijā. Šai organizācijai bonuss ir tāds, ka vari atnākt uz vietas birojā un pakonsultēties (saprast: gribi cietos / mīkstos vākus, cik matētu vāku, lapu kvalitāti. u.tml.).
Arī vairākās citās tipogrāfijās ir solīds līmenis.
To var izvēlēties gan pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas, gan pēc cenas vai kvalitātes un garantijām, gan pēc jebkura cita kritērija.
Kamēr maketētāja maketē, piesakāms grāmatas ISBN kods internetā, lai esi grāmatu katalogā (un grāmata klasificējas samazinātajai grāmatu PVN likmei, kas ir 5%).
Process ilgst pāris darba dienas.
Te informācija ar to, kā to izdarīt. LNB ir laipns serviss, tel. 25486320.
Pie reizes, kad ņem to ISBN kodu, ir arī UDK kods, ko der paņemt līdzi. Gan ISBN, gan UDK kodi iekļaujami grāmatas pasē.
Šo informāciju nokomunicē līdz maketētājam).
Grāmatu izdošanas eksperts Artūrs Raudziņš var palīdzēt ne tikai ar idejām par ISBN kodu un UDK kodu – sazinies lai noskaidrotu vairāk.
Kad teksts ir noslīpēts, to iesniedz maketa veidošanai.
Ko prasīt maketētājam
Maketētājam būtiski piekodināt, ka pienākumos ietilpst precīza teksta faila pārnešana uz grāmatas maketa failu.
Piemēram, ja lieto slīprakstu, nereti “copy and paste” rezultātā izzūd formatējums. Tas ir tāpēc, ka maketētāju programmas šos slīpraksta vārdus no .doc vai .docx formāta nepārkopē (ierastie Word formāti, bet tikpat labi atvērtā koda programmās kā LibreOffice u.tml. izmantotie formāti var būt nesaderīgi ar maketētāja programmatūru).
Iespējams, ka tie ir manuāli jāieliek slīpajā jeb italics.
To izdarīt ir svarīgi, lai grāmatā ir gan estētika, gan lasītājam ir saprotamas vietas ar vārdiem, kuri ir pārnestajā nozīmē.
Grāmatu izdošanas eksperts Artūrs Raudziņš var palīdzēt ne tikai ar idejām par maketētāju – sazinies lai noskaidrotu vairāk.
Pieņemot, ka darbu rakstīji kopā ar literārā redaktora palīdzību, stāsts būs gatavs, bet ieteicams tekstu atrādīt vēl vienam acu pārim – korektoram.
Ko prasīt grāmatas korektoram
Veicot pārrunas ar korektoru, tā pamata pienākumos ieteicams iekļaut ne vien teksta izlasīšanu un interpunkcijas, gramatikas pārbaudīšanu, bet arī rezumējošas rindkopas uzrakstīšanu par stāstu, kas, iespējams, noderētu grāmatas anotācijai, ko likt uz aizmugurējā vāka.
Tas noderēs, jo iegūsi neatkarīgu skatījumu.
Kas ir labs korektors?
Kā korektoru var izmantot kādu šajā profesijā praktizējošu speciālistu vai uzrunāt kādu kārtīgu latviešu valodas skolotāju.
Grāmatu izdošanas eksperts Artūrs Raudziņš var palīdzēt ne tikai ar idejām par korektoru – sazinies lai noskaidrotu vairāk.
PR pasaulē populāri auditorijas sasniegšanas veidi ir preses relīzes un raksti, taču ne līdz galam novērtētas ir intervijas – vismaz latviešu valodā pieejamajā digitālajā saturā.
Līdzinoties ikdienišķai sarunai, intervijas cilvēkiem ir tuvas vieglās uztveramības dēļ. Ne velti žurnālos pārsvarā ir izvēlētas kā centrālās numuru tēmas. Sabiedrības patiku pret intervijām var izmantot ne vien laikraksti, bet uzņēmumi, jo šādas sarunas, kas risinās pirmajā personā, ir lielisks rīks intereses padziļināšanai par kādu tēmu vai pašu organizāciju. Tāpēc nereti jauni produkti tiek izziņoti caur kādas personas, piemēram, zīmola vēstneša ciemošanos raidījumos vai intervijas sniegšanu presei.
Neatkarīgi no intervijas formāta, sarunas laikā intervējamā persona cenšas komunicēt pēc iespējas pievilcīgāk, sniedzot unikālu informāciju bagātīgā valodā. Ja izdevies sasniegt tādu stadiju, ka intervijas klausītājiem/lasītājiem izdodas mentāli “paciemoties” stāstītajā tēmā, auditorijai būs radusies dabīga vēlme izzināt vēl vairāk. Tas, lūk, ir mirklis, kad ir radīta saikne ar lasītāju! Tādos gadījumos topošais pircējs ar interviju starpniecību sajutīs, ka uzņēmums nemaz nav tik svešs un attāls, bet gan ir reāli sasniedzamsun sastāv no dzīviem cilvēkiem. Jo ne vien tehnisko īpašību dēļ mums iepatīkas kāds zīmols. Tieši personīgā pieeja dod izšķirošo stimulu.
Kā monetizēt interviju?
Klasiska un strādājoša pieeja ir publicēt intervijas mājaslapā – vai nu bloga vai jaunumu sadaļā. Piemeklējot īsto tēmu un atslēgvārdus, ar interviju ir augsta varbūtība nokļūt Google meklētāja augšpusē uz palikšanu.
Ne mazāk iedarbīga ir intervijas teksta fragmentu publicēšana sociālo mediju kanālos. Šādi citāti atsvaidzinās, dažādos ziņojumu plūsmu, vienlaikus aicinot sekotāju apmeklēt uzņēmuma mājaslapu, lai izlasīto pilno interviju, un pie reizes, ļoti iespējams, uzdursies uz kāda uzņēmuma produkta.
Ja intervija gatavota teksta formātā, to var praktiski pielietot vēlāk, veidojot drukātos izdales materiālus, piemēram, katalogus, brošūras, organizācijas iekšējos žurnālus vai pat vēl labāk – izdot grāmatu!
Starp oriģinālpublikācijām latviešu valodā ir zema konkurence, un tā ir labā ziņa uzņēmumiem. Žurnālistiem konstanti nākas meklēt jaunumus, ar kuriem aizpildīt ziņu lapas, un, ja piemeklēta īstā tēma, TVNET, Delfi vai kāds cits ar prieku publicēs sagatavoto interviju. Tādēļ var teikt, ka ar solīdu saturu ir iespēja tikt pie raidlaika jeb bezmaksas publicitātes. Īpaši noderīga interviju piedāvāšana medijiem ir, iepazīstinot ar nesen izdotu vai jaunradītu produktu.
Intervijas var konvertēties peļņā arī nestandartā – caur organizācijas iekšējā klimata uzlabošanos. Proti, to var panākt, ja tiek intervēti uzņēmuma darbinieki, kuri saņemto uzmanību var tulkot kā savas esamības novērtējumu. Apmierināts darbinieks nozīmēs labāku pienākumu izpildi, kas atkal pārvērtīsies pirmklasīgi apkalpotos un gandarītos pircējos. Turklāt darbiniekam, kura intervija tiek publicēta, var būt sava “fanu bāze” sociālajos tīklos. Augsta varbūtība, ka darbinieks padalīsies ar interviju un tā jau ir vēl viena bezmaksas reklāma, kā arī pluspunkts uzņēmuma tēlam.
Video, audio vai teksts?
Videointervijās var atrādīt personību un atraktīvi izklāstīt savu vēstījumu. Ieteicams veidot īsus klipus garumā līdz pāris minūtēm, jo, izplūstot ilgāk, var riskēt ar skatītāja uzmanības zaudēšanu, kā tas tik bieži gadās (sociālo tīklu īso klipu simptoms…). Vēstījuma sekmīgai aizvadīšanai līdz pircējam būtiski, lai klips būtu dinamisks un ar pārdomātu kadru secību jeb spējīgs noturēt intrigu. Garākas intervijas var tēmēt uz ļoti specifisku auditoriju, kura gatava investēt ilgāku laiku nianšu uzzināšanai, bet vidējais pircējs līdz tādai stadijai var arī nenonākt, lai cik saturiski bagātīga būtu saruna.
Audiointervijas ir ieguvušas popularitāti un, šķiet, kādu laiku stilīgi ir runāt par savu podkāstu. Podkāsts ir lieliska platforma, taču ar vienu nosacījumu – vēlams neapstāties pie viena raidījuma. Regularitāte ir nepieciešama, lai cilvēks skaidri zinātu, ka mājupceļā no darba vai veloizbrauciena laikā būs kvalitatīva klausāmviela. Citādi podkāsts ar diviem raidījumiem būs nevis podkāsts, bet neprofesionalitātes paraugs. Savukārt ar regularitāti podkāsts veidosies kā seriāls, kura nākamā sērija tiek gaidīta ar nepacietību. Ērts starpnieks, kur augšupielādēt podkāstus un darīt pieejamus savus raidījumus, ir Spotify. Svarīgi ir pie raidījuma apraksta norādīt apspriestās tēmas ar laika atzīmēm, kuros tās ir dzirdamas, jo ne visiem ir laiks klausīties pilnu ierakstu.
Teksta intervijas ir pierādīta vērtība. Neveiklas frāzes var pārtaisīt par dompilniem teikumiem. Lai arī lasāma tekstā, teksta intervija nemazina spēju nodot lasītājam emocijas. Ne bez iemesla grāmatas ar burtu virknējumiem vien spēj aizkustināt plašas auditorijas jau gadsimtiem ilgi. To pašu veic prasmīgi veidota intervija teksta formā. Gluži kā maza grāmata, tā veicinās saiknes stiprināšanos ar pircēju. Tiesa, teksta intervijas veidošanas process var būt laikietilpīgs – atreferēšana, stilistika un stāstījuma padarīšana vienotā teksta plūsmā prasīs laiku.
Atšķirībā no video vai audio versijām, teksta intervijas bonuss slēpjas tajā, ka vidēja ātruma lasītājam tā ļaus uzsūkt informāciju krietni ātrāk (ja vien video vai audio versijas runātājs runas tempā nelīdzinās repera Eminema zibenīgākajiem pantiņiem). Respektīvi, teksta intervijā adresātam nav jāskatās vai jāklausās intervija pilnā apmērā, bet ir iespēja saņemt informāciju sev ērtā tempā, kā arī ērtības labad pārlaist acis neinteresējošām daļām, un tāpat atrast sev saistošo tēmu (tādēļ teksta intervijas rakstītāja risinājums intereses iegūšanai ir atslēgvārdu izcelšana treknajā rakstā, lai piesaistītu lasītāja acis).
Arī no mediju sasniedzamības viedokļa teksta intervijas ir parocīgas. Mediji labprāt pieņem uz paplātes pasniegtu informāciju, jo dabīgi, ka vieglāk nokopēt gatavu teksta materiālu, nekā pašrocīgi veikt transkripciju un vēl noformēt to lasāmā tekstā. Tādēļ uzņēmumiem ir iespēja atvieglināt žurnālistu ikdienu, piedāvājot interesantu interviju, par ko pretī tiek saņemta bezmaksas pozitīvā publicitāte.
Rezumējums
Interviju aktivizēšana ir rīks, ar kuru var ieinteresēt pircēju. Ieintriģējot par savu tēmu, 50-50 situācijā izvēle par labu kritīs tam uzņēmumam, kas būs izdarījis mājasdarbu, proti, izveidojis pievilcīgu saturu. Rezultātā intervijas ir instruments, ar ko veicināt pārdošanu, un kuras tālredzīgi vadītāji pielieto savā plānā.
Izvēloties starp teksta, video vai audio intervijām, jāatceras, ka ikvienai pieejai ir savi plusi. Daudzos gadījumos visaugstāko efektu par viszemākajām izmaksām sniedz teksta intervijas.
Apzinoties interviju nozīmi uzņēmuma komunikāciju plānā, nākamais līmenis jau ir izveidot skanīgu un aizraujošu interviju. Par to, kā tādu veidot, lasi citā rakstā vai sazinies ar mums – mēs tādas ražojam!
Fotogrāfijā #1 moments no Kristapa Porziņģa intervijas ar Džimiju Falonu – PR gājiena, kas sniedza plašu pozitīvo publicitāti gan pašam Kristapam, gan Latvijai. Ekrānšāviņš no intervijas videoklipa.
Fotogrāfijā #2 Jāņa Blūma intervija Daugavpilī pēc spēles, kura kalpoja kā basketbola popularizējošs notikums Latvijas otrajā lielākajā pilsētā. Attēla autors: Mikus Kļaviņš.
Lasītāja uzmanības noturēšana – ja apgūsi šo iemaņu, tā būs liela uzvara. Un to var apgūt. Neatkarīgi no tava pašreizējā rakstniecības līmeņa ikvienam noder sistemātiskas vadlīnijas, sekmējot talanta pilnīgu atplaukšanu. Sekojošajās rindās trīs knifi ar piemēriem.
#1 Nesteigšanās
Mūsdienu steidzīgajā pasaulē liksies kā sveša tematika, bet lasītāja uzmanību saglabāsi ar nesteigšanos. Prasme nesteigties ir spēcīga rakstnieka iezīme. Tas nozīmē prasmi notikumus izklāstīt pakāpeniski, atstājot stāstā vietu intrigai. Ar šādu pieeju visas kārtis nebūs atklātas vienā mirklī, un vēlme uzzināt tālākos notikumus lasītājam kalpos kā stimuls neaizvērt grāmatu. To skaidro psiholoģija – cilvēkiem mūždien paticis prognozēt un ielūkoties nākotnē. Tā kā neatklāj galaiznākumu priekšlaikus.
Viena konkrēta tehnika, caur kuru vari īstenot nesteigšanos gaumīgā manierē: atklāj stāstā faktu, pirms to uzzina pats aprakstītais varonis. Šoreiz pieņemsim, ka stāstā figurē tēls – latīņamerikānis Rikijs. Te būs piemērs ar fragmentu no stāsta:
Rikijs savā Puertoriko dzīvoklī jau berzēja rokas, kā okeāna otrā pusē Ziemeļeiropas tirgos pašražotās šampanieša pudeles – tas nozīmēja milzu peļņu. Vien parakstot līgumu ar Latvijas partneriem, Rikijs vēl neapzinājās, ka Eiropas Ekonomikas zonā produktus ar viņa dzēriena sastāvošajām ķimikālijām nemaz nevar tirgot… Attiecīgi – pēc tam būs juridiskās nepatikšanas.
Ja stāsta varonis nezina, ka ir liegums tirgot šampanieti, bet lasītājs to zina, tas veido turpmākās rindas par aizraujošām.
#2 Jēgpilna rakstīšana
Attīstot iepriekš minēto domu dziļāk, spēcīgs rakstnieks būs tik pacietīgs, lai nerakstītu tikai numura atsišanas nolūkos. Tas nozīmē: izsakies un raksti ar jēgu. Reizēm var rasties vēlme pielietot skanīgas frāzes, salīdzinājumus vai analoģijas, bet, izvērtējot objektīvi, tām vienkārši nav pielietojuma konkrētajā stāsta vietā.
Piemērs: reiz rakstot vienu grāmatu, man radās vēlme pielīdzināt basketbola spēli diskotēkai, jo abās divās ir redzamas cilvēku kustības zāles ietvaros un abās divās lielāko piekrišanu gūst veiklākie. Tomēr, ja šo salīdzinājumu ievietotu sākotnēji iecerētajā vietā, secināju, ka teksts kļūtu pārsātināts, un novirzītu lasītāju no galvenās domas. Tādēļ šo, manuprāt, precīzo basketbola pielīdzināšanu diskotēkai pataupīju citai vietai. Tātad – pacietīgi sagaidi vietu, kur integrēt savu kolosālo frāzi, nevis raksti tikai, lai izklausītos kā spics rakstnieks. Ja veidosi apjomīgu stāstu, teiksim, 200+ lapaspušu grāmatas izskatā, augsta varbūtība, ka vēlāk tekstā sagaidīsi iespēju dabīgā ceļā pielietot savu stilīgo frāzi.
Jēgpilnā rakstīšanā ir vēl kāds būtisks moments. Ja gribi panākumus, saprotami izklāsti galveno vēstījumu, kuru iecerēji aizvadīt līdz lasītājam. Lai to paveiktu, nepieciešams draudzēties ar domu mest nost lieko. Gluži tāpat kā ikdienas darbu organizēšanā, māksla ir sadalīt prioritātes pēc svarīguma pakāpes. Citējot atzīto latviešu runas pedagoģi Antoniju Apeli, galvenais ir “nesvarīgāko daļu pakārtot svarīgākajai”. Ar tādu pieeju būs vieglāk nodzēst liekos tēmu zarus, vārdus, salīdzinājumus u.tml. Ieteikums: nosaki to, ko gribi, lai lasītājs atceras. Tad tekstu būvē ap prioritārajām tēmām.
Bonuspunktu jēgpilnā rakstīšanā iegūsi, ja izvairīsies no vienveidības, tāpēc izsakies gan vienkārši, gan dažādi. Lai saglabātu vienkāršību, izslēdz vēlmi lielīties ar terminiem. Lai ievērotu dažādību, attīsti spēju piemeklēt trāpīgus sinonīmus.
#3 Stāsta iedzīvināšana
Tagad, kad sabiedēju ar to, cik svarīgi ir rakstīt ar jēgu, vai paliek vieta atslābumam un nesvarīgam tekstam? Patiesību sakot, arī nesvarīgo vajag! Ar to domāju dažādas dekoratīvās detaļas. Ļoti iespējams, tās nebūs izšķirošas galvenā ziņojuma nodošanā, bet tajā pašā laikā būs, jo caur detaļām lasītājam parādīsi notiekošo, ne tikai pastāstīsi. Nevis pastāstīšana, bet parādīšana lasītāja apziņā panāks iedzīvinātu stāstījumu, sekmējot emocionālu pieķeršanos, kas novedīs pie vēlmes turpināt lasīt.
Lai detaļu aprakstīšana būtu lietderīga, tam domāti īpašības vārdi, kurus pievieno savam sakāmajam. Piemēri:
puisis bija priecīgs;
gados pavecais skolas direktors izskatījās sanervozējies;
baltajā kreklā tērptā viesmīle attiecās jauki un saprotoši.
Šādas dekorācijas palīdz lasītājam sajust to, ko mēs vēlamies, lai lasītājs sajūt. Lieliski strādā arī tas, kas lasītāju auditorijai ir pazīstams un uzjundī specifiskas atmiņas, teiksim, no pusaudža gadiem. Piemērs: Vecāki devās prom un nu es sēdēju ģimenes automašīnas priekšējā krēslā turot stūri jeb – kā vecāki prom, tā es braukājos pa pilsētu.
Attīstot stāsta iedzīvināšanu, noderēs, ja pieslēgsi ticamību (ar nosacījumu, ka tavs darbs nav fantastikas žanra). Ticamību veicinās precīzi fakti. Taču nolūks nav ražot “Panorāmas” ziņas, bet gan iedzīvinātu stāstu. Nevis sausi nolasi datus, bet ietērp informāciju krāsainos toņos, proti, faktus papildini ar īpašības vārdiem. Piemēram, labāk neraksti šādi: “Par NBA čempioniem kļuva Dirks Novickis un Pau Gasols.” Tā vietā var uzrakstīt: “Pasaules spēcīgākajā basketbola čempionātā triumfēja divi ļoti gari eiropieši – tālmetienus metošais vācietis Novickis un kustīgais spānis Gasols.”
Iedzīvināšanai strādā arī anekdotes, jo cilvēkiem patīk humora deva. Piemēram: Plkst.18.15 vienā vakarā pagājušajā mēnesī basketbolists Andris Biedriņš stāvēja pie Filadelfijas “76ers” treniņzāles durvīm, ar ieplestām acīm brīnoties, kāpēc apsargs viņu nevēlas laist iekšā uz vakarā gaidāmo NBA spēli, kurā viņam kā viesu komandas spēlētājam būtu jāpiedalās. Par laimi, autostāvvietas laukums bija tukšs, jo spēles sākums bija 20.00, tādēļ neviens notikušo neredzēja.
Tekstu iespējams iedzīvināt arī citos veidos, piemēram, pielietojot tiešo runu un attīstot interesantu dialogu starp tēliem. Galvenais ir vedināt uz to, lai lasītais iegūtu realitātes sajūtu. To mēs panākam ar iepriekšējās rindās minētajām tehnikām. Jo reālāks lasījums, jo lasītāja mentālās spējas sāk darboties grāmatas autora interesēs, un galu galā motivē grāmatas izlasīšanu no pirmā līdz pēdējam burtam.
Atceries:
1) Izklāsti savu stāstāmo pacietīgi.
2) Turies pie galvenā ziņojuma nodošanas.
3) Izdekorē tekstu un ne tikai izstāsti, bet parādi notiekošo.
“Kā panākt, lai sevis attīstīšana kļūst par ieradumu” – ar šādu prezentāciju ceturtdien Saules akmenī uzstājās mūsu cilvēks A.Raudziņš.
Kā viens no piemēriem bija grāmatas stāsta uzrakstīšana un nepieciešamais mentālais darbs un vingrinājumi, lai tik apjomīgu projektu no idejas pārvērstu galarezultātā. Tās pašas tehnikas arī lieti noder, lai izvairītos no tāda sindroma kā izdegšanas.
Papildus tam lekcijā bija piemēri no dažādām sfērām, t.sk. darbošanās profesionālajā sportā, kuri apliecināja mentālas sagatavotības nozīmi.
