Kā uzrakstīt, lai lasītājs neapstātos lasīšanā un tevis izklāstītie notikumi paliktu atmiņā uz palikšanu?
Padomus no dažādiem leņķiem sniedz aizraujošās grāmatas “Starp dzīvi un basketbolu” autors Artūrs Raudziņš.
Ja gribi, lai tava grāmata kļūtu par jaudīgu stāstu, nevis viduvēju ziņu pārstāstu, liec akcentu uz oriģinalitāti. Tas noved pie pirmā punkta un kvalitatīvas grāmatas obligātas nepieciešamības – raksti interesanti!
Lai tekstu būtu lasāms ar ziņkāri, noskaidro centrālos notikumus grāmatā, uz kuriem tavs stāsts balstīsies.
Ko vēlies pateikt un panākt? Mērķis ir sasniegt stadiju, kad lasītāja apziņā vienīgās rūpes saistās ar ziņkāres apmierināšanu un noskaidrošanu, kas risināsies tālākajās rindās. Vai neveiksmju sērija beigsies? Vai galvenais varonis atgūsies? Vai būs laimīgas beigas? Katru teikumu būvē, lai tas virzītu tavu stāstu tuvāk centrālo notikumu izklāstīšanai un atrisināšanai.
Pareiza nodokļu nomaksa ir gan goda lieta, gan mazina riskus, taču tas var būt dārgi. Autoratlīdzības ir bijušas salīdzinoši zemu nodokļu objekts un tāpēc arī izmantots nevietā. Profesionālajā sportā ierasta prakse ir bijusi maksāt autoratlīdzības darba algas vietā, vai kombinēt minimālu algas maksājumu ar būtisku autoratlīdzību. Tādējādi sporta organizācijas, klubi un dažādas iestādes, ietaupījuši daudz naudas uz nodokļiem.
Kādos gadījumos var slēgt autoratlīdzības līgumu, lai tas būtu pamatoti arī nodokļu atskaitēm pēc būtības?
Situācijas piemērs: Valsts kontroles revīzija Olimpiskajā komitejā
Kāda nozīmīga Latvijas sporta organizācija savulaik bija sekojusi šai privāto institūciju iesāktajai tendencei un iesaistījuies praksē ar autoratlīdzības līgumu slēgšanu pat tad, ja nekāda intelektuālā īpašuma radīšana (visdrīzāk) nenotika.
Šī organizācija bija Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).
LOK, tiekot pakļauta Valsts kontroles revīzijai, saņēma virkni rekomendāciju, kuras noderēs jebkurai sporta organizācijai valstī.
Valsts kontroles secinājumi Olimiskās komitejas revīzijā un Autortiesību likums
“Revidenti vērš uzmanību, ka pakalpojumu iegādei LOK slēdz arī autoratlīdzības līgumus.”
Valsts kontroles atzinums par LOK
Procesuāli LOK drīkstēja slēgt mazos autortiesību līgumus:
Publisko iepirkumu likums nosaka, ka pasūtītājs var nepiemērot iepirkuma procedūras, ja paredzamā līgumcena ir mazāka par iepirkuma līgumiem Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām un ja tas tiek slēgts par autoru, komponistu, tēlnieku, izklaides mākslinieku un citu individuālo mākslinieku sniegtajiem pakalpojumiem vai mākslinieciskās un literārās jaunrades un interpretācijas pakalpojumiem.
Autortiesību atlīdzība nepastāv abstrakti no tiem likuma noteikumiem, kas definē autora darbu, tiesības un pienākumu.
Autortiesību likums nosaka, ka par autora darbu atzīstams cilvēka radošās darbības rezultāts literatūras,zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības. Radošs darbs ir tādsdarbs, kas saistīts ar jaunu vērtību (parasti garīgu) radīšanas procesu. Autora darbs ir literārie darbi (grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi), dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie projekti, horeogrāfiskie darbi un pantomīmas, muzikālie darbi ar tekstu vai bez tā, audiovizuālie darbi, zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi un citi mākslas darbi.
Kādus LOK autortiesību līgumus redzēja Valsts Kontrole?
Par deviņu LOK 2019. un 2020.gadā noslēgto autoratlīdzības līgumiem Valsts kontroles domas bijušas skarbas:
Noslēgtie līgumi ar kopējo summu 11 238 euro (iekļaujot LOK veiktās obligātās iemaksas 5% apmērā no autoratlīdzības tās saņēmēja valstspensiju apdrošināšanai) pārsvarā izskatījušies korekti, tomēr četriem norādīts uz problēmām:
Četri no LOK autorlīgumiem pirmšķietami neatbilst Autortiesību likumā noteiktajai autora darba definīcijai, jo autorlīgumi noslēgti par tādu pakalpojumu veikšanu, kas ir uzskatāmi par tehniskiem vai organizatoriskiem, nevis saistīti ar jaunu garīgu vērtību radīšanasprocesu.
Kultūras ministrija – vadošā valsts pārvaldes iestāde autortiesību nozarē – autorlīgumu izvērtēšanā iesaka noteikt, vai cilvēka radošās darbības rezultāts ir atzīstams par “darbu”autortiesību izpratnē.
Ir jāvērtē, vai darbā ir ieguldīta jaunrade.
Jaunrades noteikšanai jāņem vērā, cik lielā mērā autoram darba radīšanas procesā ir bijusi iespēja izdarīt brīvu izvēli un izpaust savu personību.
Ar autortiesībām darbi ir aizsargāti, ja tie atbilst kritērijiem likumā, nevis tāpēc ka līgumam ir dots tāds nosaukums.
Kas nav autora darbs
Darbi, par kuru izpildi LOK ir slēgusi autorlīgumus, nav uzskatāmi par tapušiem radošā procesā, ja:
tehniska rakstura darbību veikšana neprasapersonīguradošu ieguldījumu.
piemēram, radošs ieguldījums nevar būt darbība atbilstoši normatīvajos aktos vai starptautiskos dokumentos detalizēti regulētai kārtībai un standartiem.
dokumentu rediģēšana un sastādīšana atbilstoši noteikumiem, kā arī informācijas pieprasīšana un apkopošana nav atzīstama par radošu darbību Autortiesību likuma izpratnē un tās rezultāti nevar tikt uzskatīti par darbiem, kas aizsargāti ar autortiesībām;
sportistu darbības sacensībās nedrīkst būt citādas, kā paredzēts noteikumos, jo tajās nav jāiegulda jaunrade. Sporta spēles nevar uzskatīt par intelektuālo jaunradi, jo tās nekvalificējas kā darbi autortiesību izpratnē.
veidojot sporta veida sadaļas aprakstu vai veicot šāda apraksta korektūru, tās autoram ir jāvadās pēc oficiāli apstiprinātiem noteikumiem un principiem, kā arī literārās valodas prasībām, kas ierobežo autora izvēles brīvību un neprasa personīgu radošu ieguldījumu.
sporta veida sadaļas apraksta izveide un sagatavotā apraksta teksta korektūra nav radoša darbība – uz to neattiecas Autortiesību likuma aizsardzība.
korektors veic tekstu koriģēšanu, literāro un gramatisko kļūdu labošanu. Šādā gadījumā korektora ieguldījums nav uzskatāms par radošu, jo tas faktiski veic tehniska rakstura darbības, lai nodrošinātu teksta atbilstību nozares specifikai un literārās valodas prasībām. Tādēļ korektora darbs nav Autortiesību likuma aizsargāts, tas nav ar pastāvīgām autortiesībām.
Kā saprast likumā dotu atļauju?
Revidientiem LOK argumentēja – izvēloties noslēdzamā līguma veidu, pamatojumam izmantots vispārīgais uzskaitījums ar līgumu veidiem; pēc LOK domām, līgum uveidu uzskaitījumā vispārīgi ir pieļaujama arī autoratlīdzības līgumu slēgšana.
Revidenti nepiekrita LOK viedoklim: Ministru kabineta abstrakti sagatavotais vispārīgais uzskaitījums ir piemērojams ar nosacījumu pēc būtības, ne tikai akli un formāli. Tas ir – autorlīgumu slēdz gadījumos, kad Autortiesību likums to aizsargā, jo tā ir radoša darbība.
Valsts kontrole aicinājusi LOK vērtēt pakalpojuma priekšmeta atbilstību Autortiesību likumā noteiktajai definīcijai, lai noteiktu patiesu līguma veidu pakalpojuma iegādei.
Autorlīgums sevī ietver arī atbildību izvērtēt
Kāpēc tas ir svarīgi? Neatbilstoši uzskatot pakalpojumu par autora darbu un par to noslēdzot autoratlīdzības līgumu, tam ir arī sekas.
autora atlīdzības tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli,
aprēķinot IIN summas, var ņemt vērā izdevumus, samazinot apliekamā ienākuma summu, ko LOK arī darīja: 25% līdz pat 50%.
Tādā veidā:
LOK mākslīgi samazināja budžetā maksājamo IIN;
LOK ar to radās papildus izdevumi pakalpojuma sniedzēja pensijas apdrošināšanai.
Ja līgums pēc būtības nav autorlīgums, tad no šāda līguma attiecināmie izdevumi ir pretlikumīgi un būtu jāmaksā IIN par pilno autoratlīdzības summu (nesamazinot nodokļa summu, ko drīkst darīt tikai radošā inovatījvā darba veicēji).
Kā lasītāji (vai vismaz pircēji) uzzinās par grāmatu – jāpastāsta.
Darbini iekšā grāmatas mārketingu – aplūko interesantus un tematiski radniecīgus Instagram vai TikTok kontus un visādi citādi citas ieinteresētās puses.
Visi klasiskie reklamēšanas veidi, sākot no personiskas sarunas ar ģimeni un draugiem, līdz ierakstiem personīgajos sociālajos tīklos būs derīgi, ja mārketinga un komunikāciju budžets ir mazāks.
Ja budžets ir lielāks, tad jau var apsvērt glaunākus risinājumus.
Tipogrāfijas ir jēga uzrunāt tad, kad ar maketētāju ir skaidrība par lapaspušu apjomu un vāka izmēru.
Grāmatu veidošanas lietpratējam Artūram Raudziņam ir pozitīva pieredze ar Jelgavas tipogrāfiju, kas ir viena no lielākajām Latvijā. Šai organizācijai bonuss ir tāds, ka vari atnākt uz vietas birojā un pakonsultēties (saprast: gribi cietos / mīkstos vākus, cik matētu vāku, lapu kvalitāti. u.tml.).
Arī vairākās citās tipogrāfijās ir solīds līmenis.
To var izvēlēties gan pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas, gan pēc cenas vai kvalitātes un garantijām, gan pēc jebkura cita kritērija.
Kamēr maketētāja maketē, piesakāms grāmatas ISBN kods internetā, lai esi grāmatu katalogā (un grāmata klasificējas samazinātajai grāmatu PVN likmei, kas ir 5%).
Process ilgst pāris darba dienas.
Te informācija ar to, kā to izdarīt. LNB ir laipns serviss, tel. 25486320.
Pie reizes, kad ņem to ISBN kodu, ir arī UDK kods, ko der paņemt līdzi. Gan ISBN, gan UDK kodi iekļaujami grāmatas pasē.
Šo informāciju nokomunicē līdz maketētājam).
Grāmatu izdošanas eksperts Artūrs Raudziņš var palīdzēt ne tikai ar idejām par ISBN kodu un UDK kodu – sazinies lai noskaidrotu vairāk.
Kad teksts ir noslīpēts, to iesniedz maketa veidošanai.
Ko prasīt maketētājam
Maketētājam būtiski piekodināt, ka pienākumos ietilpst precīza teksta faila pārnešana uz grāmatas maketa failu.
Piemēram, ja lieto slīprakstu, nereti “copy and paste” rezultātā izzūd formatējums. Tas ir tāpēc, ka maketētāju programmas šos slīpraksta vārdus no .doc vai .docx formāta nepārkopē (ierastie Word formāti, bet tikpat labi atvērtā koda programmās kā LibreOffice u.tml. izmantotie formāti var būt nesaderīgi ar maketētāja programmatūru).
Iespējams, ka tie ir manuāli jāieliek slīpajā jeb italics.
To izdarīt ir svarīgi, lai grāmatā ir gan estētika, gan lasītājam ir saprotamas vietas ar vārdiem, kuri ir pārnestajā nozīmē.
Grāmatu izdošanas eksperts Artūrs Raudziņš var palīdzēt ne tikai ar idejām par maketētāju – sazinies lai noskaidrotu vairāk.
Pieņemot, ka darbu rakstīji kopā ar literārā redaktora palīdzību, stāsts būs gatavs, bet ieteicams tekstu atrādīt vēl vienam acu pārim – korektoram.
Ko prasīt grāmatas korektoram
Veicot pārrunas ar korektoru, tā pamata pienākumos ieteicams iekļaut ne vien teksta izlasīšanu un interpunkcijas, gramatikas pārbaudīšanu, bet arī rezumējošas rindkopas uzrakstīšanu par stāstu, kas, iespējams, noderētu grāmatas anotācijai, ko likt uz aizmugurējā vāka.
Tas noderēs, jo iegūsi neatkarīgu skatījumu.
Kas ir labs korektors?
Kā korektoru var izmantot kādu šajā profesijā praktizējošu speciālistu vai uzrunāt kādu kārtīgu latviešu valodas skolotāju.
Grāmatu izdošanas eksperts Artūrs Raudziņš var palīdzēt ne tikai ar idejām par korektoru – sazinies lai noskaidrotu vairāk.
Komunikācija – reklāma, komerciāli paziņojumi, jebkura parādīšanās sabiedriskajā telpā – jāveido atbilstoši likumiem.
Latvijā vairākas iestādes uzrauga un periodiski publicē vadlīnijas par likumu prasībām attiecībā uz reklāmu. Tomēr vēl aizvien sastopamas situācijas, kad uzraugošās iestādes soda par nepareizu komunikāciju. Šādas situācijas ne tikai bojā uzņēmuma sodāmības vēsturi valsts arhīvos, bet arī var pabojāt reputāciju sabiedrības acīs.
Kā no tā izvairīties? Ko darīt, lai pasargātu sevi no iespējamā soda?
Pirmais ieteikums: zināt galvenās vadlīnijas (tad var arī nezināt visus likumus no galvas).
Otrais ieteikums: šaubu gadījumā pakonsultēties ar kādu zinošuspeciālistu (PTAC, jurists, uzticams reklāmists, utt.), vai šaubīgās sastāvdaļas izņemt.
2021.gads reklāmas nozarē zīmīgs ar to, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirmo reizi piemēroja reālus naudas sodus fiziskām personām “influenceriem” un līdzīga informācija turpināja izskanēt 2022. un 2023. gada laikā. Līdz šim sodu saņēmēji pamatā bija tikai juridiskas personas, bet šeit ziņu virsrakstos figurēja latviešu Instagram iedvesmotāju vārdi kā Adriāna Miglāne un Katrīna Sauliete, Vineta Meduņecka.
PTAC noteiktos sodus influenceri ne tikai apstrīdēja plašsaziņas līdzekļos, bet arī teicās esam apstrīdējuši tiesā.
Jānorāda, ka influenceru argumenti plašsaziņas līdzekļos atzīstami vairāk par emocionālu bēdu izpausmi, nekā par juridiski vērtīgu sūdzības pamatojumu. Par juridisku argumentu nevar uzskatīt “produktu un pakalpojumu reklāmu radīto ieņēmumu relatīvi zemo apjomu, kas nenodrošina ar iztiku”.
Šajā ierakstā mērķis nav analizēt konkrēto gadījumu sīkāk, bet ilustratīvi pamatot, kāpēc ir svarīgi zināt to, ko esam norādījuši pirmajā ieteikumā. Pasaules vēsture pazīst dempinga gadījumus. Kad uzņēmumi par samazinātu cenu pārdod savas preces. Nolūkā iegūt tirgus daļu, izspiežot konkurentus. Šajā piemērā dempingojošais uzņēmums arī var negūt pietiekamus ienākumus, lai nosegtu preču ražošanas izdevumus. Tam nav izšķirošas nozīmes, lai konkrētās darbības nekvalificētu kā saimniecisku darbību (vai influenceru gadījumā – reklāmu).
Konkrētajā gadījumā influenceri sevi nostāda dubultneizdevīgā situācijā – tiek demonstrēta ne tikai likumu nezināšana, bet arī neprasme paņemt atbilstošu samaksu par savu pakalpojumu.
Likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Par konkrētiem likumiem, kurus zināt – citreiz. Lai saņemtu ARKA palīdzību reklāmas satura izveidē, kā arī lai nodrošinātu tās likumību, sazinies ar mums.
PR pasaulē populāri auditorijas sasniegšanas veidi ir preses relīzes un raksti, taču ne līdz galam novērtētas ir intervijas – vismaz latviešu valodā pieejamajā digitālajā saturā.
Līdzinoties ikdienišķai sarunai, intervijas cilvēkiem ir tuvas vieglās uztveramības dēļ. Ne velti žurnālos pārsvarā ir izvēlētas kā centrālās numuru tēmas. Sabiedrības patiku pret intervijām var izmantot ne vien laikraksti, bet uzņēmumi, jo šādas sarunas, kas risinās pirmajā personā, ir lielisks rīks intereses padziļināšanai par kādu tēmu vai pašu organizāciju. Tāpēc nereti jauni produkti tiek izziņoti caur kādas personas, piemēram, zīmola vēstneša ciemošanos raidījumos vai intervijas sniegšanu presei.
Neatkarīgi no intervijas formāta, sarunas laikā intervējamā persona cenšas komunicēt pēc iespējas pievilcīgāk, sniedzot unikālu informāciju bagātīgā valodā. Ja izdevies sasniegt tādu stadiju, ka intervijas klausītājiem/lasītājiem izdodas mentāli “paciemoties” stāstītajā tēmā, auditorijai būs radusies dabīga vēlme izzināt vēl vairāk. Tas, lūk, ir mirklis, kad ir radīta saikne ar lasītāju! Tādos gadījumos topošais pircējs ar interviju starpniecību sajutīs, ka uzņēmums nemaz nav tik svešs un attāls, bet gan ir reāli sasniedzamsun sastāv no dzīviem cilvēkiem. Jo ne vien tehnisko īpašību dēļ mums iepatīkas kāds zīmols. Tieši personīgā pieeja dod izšķirošo stimulu.
Kā monetizēt interviju?
Klasiska un strādājoša pieeja ir publicēt intervijas mājaslapā – vai nu bloga vai jaunumu sadaļā. Piemeklējot īsto tēmu un atslēgvārdus, ar interviju ir augsta varbūtība nokļūt Google meklētāja augšpusē uz palikšanu.
Ne mazāk iedarbīga ir intervijas teksta fragmentu publicēšana sociālo mediju kanālos. Šādi citāti atsvaidzinās, dažādos ziņojumu plūsmu, vienlaikus aicinot sekotāju apmeklēt uzņēmuma mājaslapu, lai izlasīto pilno interviju, un pie reizes, ļoti iespējams, uzdursies uz kāda uzņēmuma produkta.
Ja intervija gatavota teksta formātā, to var praktiski pielietot vēlāk, veidojot drukātos izdales materiālus, piemēram, katalogus, brošūras, organizācijas iekšējos žurnālus vai pat vēl labāk – izdot grāmatu!
Starp oriģinālpublikācijām latviešu valodā ir zema konkurence, un tā ir labā ziņa uzņēmumiem. Žurnālistiem konstanti nākas meklēt jaunumus, ar kuriem aizpildīt ziņu lapas, un, ja piemeklēta īstā tēma, TVNET, Delfi vai kāds cits ar prieku publicēs sagatavoto interviju. Tādēļ var teikt, ka ar solīdu saturu ir iespēja tikt pie raidlaika jeb bezmaksas publicitātes. Īpaši noderīga interviju piedāvāšana medijiem ir, iepazīstinot ar nesen izdotu vai jaunradītu produktu.
Intervijas var konvertēties peļņā arī nestandartā – caur organizācijas iekšējā klimata uzlabošanos. Proti, to var panākt, ja tiek intervēti uzņēmuma darbinieki, kuri saņemto uzmanību var tulkot kā savas esamības novērtējumu. Apmierināts darbinieks nozīmēs labāku pienākumu izpildi, kas atkal pārvērtīsies pirmklasīgi apkalpotos un gandarītos pircējos. Turklāt darbiniekam, kura intervija tiek publicēta, var būt sava “fanu bāze” sociālajos tīklos. Augsta varbūtība, ka darbinieks padalīsies ar interviju un tā jau ir vēl viena bezmaksas reklāma, kā arī pluspunkts uzņēmuma tēlam.
Video, audio vai teksts?
Videointervijās var atrādīt personību un atraktīvi izklāstīt savu vēstījumu. Ieteicams veidot īsus klipus garumā līdz pāris minūtēm, jo, izplūstot ilgāk, var riskēt ar skatītāja uzmanības zaudēšanu, kā tas tik bieži gadās (sociālo tīklu īso klipu simptoms…). Vēstījuma sekmīgai aizvadīšanai līdz pircējam būtiski, lai klips būtu dinamisks un ar pārdomātu kadru secību jeb spējīgs noturēt intrigu. Garākas intervijas var tēmēt uz ļoti specifisku auditoriju, kura gatava investēt ilgāku laiku nianšu uzzināšanai, bet vidējais pircējs līdz tādai stadijai var arī nenonākt, lai cik saturiski bagātīga būtu saruna.
Audiointervijas ir ieguvušas popularitāti un, šķiet, kādu laiku stilīgi ir runāt par savu podkāstu. Podkāsts ir lieliska platforma, taču ar vienu nosacījumu – vēlams neapstāties pie viena raidījuma. Regularitāte ir nepieciešama, lai cilvēks skaidri zinātu, ka mājupceļā no darba vai veloizbrauciena laikā būs kvalitatīva klausāmviela. Citādi podkāsts ar diviem raidījumiem būs nevis podkāsts, bet neprofesionalitātes paraugs. Savukārt ar regularitāti podkāsts veidosies kā seriāls, kura nākamā sērija tiek gaidīta ar nepacietību. Ērts starpnieks, kur augšupielādēt podkāstus un darīt pieejamus savus raidījumus, ir Spotify. Svarīgi ir pie raidījuma apraksta norādīt apspriestās tēmas ar laika atzīmēm, kuros tās ir dzirdamas, jo ne visiem ir laiks klausīties pilnu ierakstu.
Teksta intervijas ir pierādīta vērtība. Neveiklas frāzes var pārtaisīt par dompilniem teikumiem. Lai arī lasāma tekstā, teksta intervija nemazina spēju nodot lasītājam emocijas. Ne bez iemesla grāmatas ar burtu virknējumiem vien spēj aizkustināt plašas auditorijas jau gadsimtiem ilgi. To pašu veic prasmīgi veidota intervija teksta formā. Gluži kā maza grāmata, tā veicinās saiknes stiprināšanos ar pircēju. Tiesa, teksta intervijas veidošanas process var būt laikietilpīgs – atreferēšana, stilistika un stāstījuma padarīšana vienotā teksta plūsmā prasīs laiku.
Atšķirībā no video vai audio versijām, teksta intervijas bonuss slēpjas tajā, ka vidēja ātruma lasītājam tā ļaus uzsūkt informāciju krietni ātrāk (ja vien video vai audio versijas runātājs runas tempā nelīdzinās repera Eminema zibenīgākajiem pantiņiem). Respektīvi, teksta intervijā adresātam nav jāskatās vai jāklausās intervija pilnā apmērā, bet ir iespēja saņemt informāciju sev ērtā tempā, kā arī ērtības labad pārlaist acis neinteresējošām daļām, un tāpat atrast sev saistošo tēmu (tādēļ teksta intervijas rakstītāja risinājums intereses iegūšanai ir atslēgvārdu izcelšana treknajā rakstā, lai piesaistītu lasītāja acis).
Arī no mediju sasniedzamības viedokļa teksta intervijas ir parocīgas. Mediji labprāt pieņem uz paplātes pasniegtu informāciju, jo dabīgi, ka vieglāk nokopēt gatavu teksta materiālu, nekā pašrocīgi veikt transkripciju un vēl noformēt to lasāmā tekstā. Tādēļ uzņēmumiem ir iespēja atvieglināt žurnālistu ikdienu, piedāvājot interesantu interviju, par ko pretī tiek saņemta bezmaksas pozitīvā publicitāte.
Rezumējums
Interviju aktivizēšana ir rīks, ar kuru var ieinteresēt pircēju. Ieintriģējot par savu tēmu, 50-50 situācijā izvēle par labu kritīs tam uzņēmumam, kas būs izdarījis mājasdarbu, proti, izveidojis pievilcīgu saturu. Rezultātā intervijas ir instruments, ar ko veicināt pārdošanu, un kuras tālredzīgi vadītāji pielieto savā plānā.
Izvēloties starp teksta, video vai audio intervijām, jāatceras, ka ikvienai pieejai ir savi plusi. Daudzos gadījumos visaugstāko efektu par viszemākajām izmaksām sniedz teksta intervijas.
Apzinoties interviju nozīmi uzņēmuma komunikāciju plānā, nākamais līmenis jau ir izveidot skanīgu un aizraujošu interviju. Par to, kā tādu veidot, lasi citā rakstā vai sazinies ar mums – mēs tādas ražojam!
Fotogrāfijā #1 moments no Kristapa Porziņģa intervijas ar Džimiju Falonu – PR gājiena, kas sniedza plašu pozitīvo publicitāti gan pašam Kristapam, gan Latvijai. Ekrānšāviņš no intervijas videoklipa.
Fotogrāfijā #2 Jāņa Blūma intervija Daugavpilī pēc spēles, kura kalpoja kā basketbola popularizējošs notikums Latvijas otrajā lielākajā pilsētā. Attēla autors: Mikus Kļaviņš.
